He wā anō ka whai wāhi tātou ki te whakarauora i ngā āhuatanga. Ina tatū mai taua wā, whakamaua kia tīna.

English version

I tēnei wiki, hei tauira, ko te tikanga o Te Wiki O Te Reo Māori, ko te hiki i te tūnga o te reo i ō tātou ao. He pai tonu hoki te whakaata i te tūrama arotahi ki tētahi pakihi hou e whakarauora ana i ngā kōrero a ngā tīpuna Māori.

Kātahi anō kia tīmata te pakihi haerenga o ngā ākonga e toru o Te Kura Kaupapa Māori o Ngā Mokopuna i Motukairangi, nā runga i te tautoko o $2500 whiwhi i toa i a rātou i tētahi whakataetae mahere pūtea a Te whai hua – kia ora, Sorted in Schools. Hikina te manuka!

 

Nā te pūtea whiwhi nei i āwhina Rakairoa Campbell, Waimarama Tapiata-Bright and Rauru-ki-tahi Fitzgerald ki te rapu pūtea e hono tahi atu ai rātou ki a Te Papa ki te hautū i tētahi whakaaturanga whakaahua, kotahi wiki te roa, i whakarewaina ōkawatia tā rātou pakihi haerenga e karangahia nei ko Ngā Tapuwae a Taraika. 

Kei roto i te whakaaturanga nei a Kupe sites – landmarks of a great voyager, e 36 ngā whakaahua me ngā whakamārama hōhonu e hāngai ana ki ngā wāhi i haere ai a Kupe, te  kaihautū, te kaiwhakatere rongonui hoki, puta noa i Aotearoa. 

Mā Ngā Tapuwae a Taraika e ārahi haere i ngā rōpū utu ki ngā wāhi i tau ai a Kupe i Te Whanganui-a-Tara, tatū noa ki ētahi kei roto i ngā whakaahua. 

I koa katoa a Te Papa, ā, i pārekareka rātou ki te take i whai nei ngā ākonga Tau 12 nei kia angitu ai tā rātou whakarewanga pakihi. 

E ai ki Te Kaitakawaenga i Te Ara Ahunga Ora a Marina Kawe-Peautolu, inā te nui o ngā mahere pūtea i whakaurua atu ki te whakataetae mō ngā momo kaupapa kohi moni maha.    

"I tino āta whakaarotia, āta whakatakotoria hoki te tono a Te Kura Kaupapa Māori o Ngā Mokopuna. I tino mīharo mātou i te atamai me te auaha o tō rātou kaupapa kohi moni. I pārekareka hoki ki a mātou te āhuatanga o tēnei kaupapa me tā rātou pakihi e āwhina hāngai ana i ā rātou ākonga teina ki te whakatutuki i ō rātou wawata. Mō mātou nei, kāore he tono i tua atu." 

Hei tā Erin Thompson te Kaikōkiri Kura i Te Ara Ahunga Ora, "I rawe ki a mātou te tautoko I ēnei rangatahi I pukumahi ki te whakawhanake me te tuku I tētahi whakairo pakihi ahurei e tautoko ana I tō rātou hapori kura me te miramira i te hiranga o te haerenga o Kupe ki Aotearoa. 

“Kāore ōku āwangawanga ka ngākaunui te iwi ki Ngā Tapuwae a Taraika otirā he āheinga mokorea ki te ako I ngā korero tuku iho o ētahi o ngā wāhi hira o Te Whanganui-a-Tara, me te hōhonutanga e mau ana I ngā ingoa.  

“Ki a au, i piata mai tēnei hei kaupapa auaha, whai whakaaro hoki, ā, ka tika hoki kia whiwhi I tēnei tono te tūranga toa o te whakataetae o Money Jam i tēnei tau. Tau kē!" 

Ko Te whai hua – kia ora, Sorted in Schools he kaupapa āheinga ahumoni kore utu e whai nei ki te whakapakari I ngā ākonga kura tuarua ki te mātauranga, ngā pūkenga me te manawanuitanga ki te whakatau I ngā whakataunga pai me te moni, mai I te wā e wehe atu ai rātou I te kura. Neke atu i te 74% ngā kura tuarua, me te 75% o ngā kura Māori kua rēhita mai ki te whakaako I ngā rauemi, nō reira kei te takiwā o te 216,000 pea ngā ākonga ka whai wāhi mai. 

 

 

 

Comments (0)

No one has commented on this page yet.